IMG_9094

Hey, DII draugs!

Prieks, ka esi mūs atradis ! Šajā sadaļā Tu vari iepazīt manu ģimeni daudz tuvāk un personīgāk. Es padalīšos ar mūsu un tātad arī ar mūsu zīmola DII vērtībām un stāstu.

Šis būs personīgs un reāls stāsts.

Šī ir mana ģimene un mans zīmols. DII jau kopš 2016.gada darbojas ar suņu gultām. Kāpēc suņu gultas? Pirmkārt, jau šie visi ir mūsu suņi un tolaik, kad vēlējāmies iegādāties gultiņas, mēs nevarējām atrast piemērotu izmēru apvienojumā ar skaistu dizainu, labu kvalitāti un pieņemamu cenu, tad nu izlēmām, ka, iespējams, pēdējais laiks ko tādu radīt pašiem un laika gaitā sniegt citiem, tā nu 2016. gada 29.Jūnijā, manā 25.dzimšanas dienā, piedzima arī DII.

Par mūsu vērtībām. Ģimene un laiks.

Bieži pieņemts teikt, ka mans mājdzīvnieks ir ģimenes loceklis , bet kad es to saku, es tiešām tā arī domāju, no visas sirds. Pēdējos 11 gadus es ar vīru un abiem saviem puišiem dzīvojām krāsainu un spilgtu dzīvi - mēs precējāmies kopā ar viņiem, devāmies medusmēnesī kopā ar viņiem, esam apceļojuši visu Latviju, daļu Eiropas, laivojuši, supojuši, braukuši kempera ceļojumā, svinējuši dzimšanas dienas, Ziemassvētkus un galu galā, atvēruši mūsu ģimenes uzņēmumu un ar suņu gultiņām priecējuši vairākus tūkstošus Latvijas ģimeņu, ar viņu ķepaiņiem priekšgalā.

Mīlestība bez nosacījumiem un laiks.

2019.gada jaunākais no mūsu puikām tika diagnosticēts ar smadzeņu audzēju un togad, Novembra sākumā, mums Latvijas labākais vet-neiroķirugs pateica, ka diemžēl mums šādā sastāva palikušas vien pāris nedēļas un Ziemassvētki, visticamāk, netiks sagaidīti kopā. Kad man bija 12 gadi, mans tētis nomira ar šo pašu audzēju, dzirdēt to bija mans ļaunākais murgs. Todien ar vīru sēdējām uz zemes veselības centrā 4 un gaidījām, kad mūsu puisēns Balii pamodīsies no narkozes un es viņam teicu, ka esmu tik laimīga par mūsu vasaru – mēs devāmies piedzīvojumos katras brīvdienas, tik daudz ko darījām, peldējām, ceļojām un es ar viņiem pavadīju kopā katru dienu. Es varēju ar pilnīgi tīru sirdsapziņu pateikt, ka mēs nodzīvojām katru dienu kā pienākas. Un manī nav nožēlas par kādu nepateiktu “es Tevi mīlu”, neiedotu apskāvienu, jo es tiešām to darīju katru dienu. Ar šo vērtību es gribu atgādināt, cik laiks var iegūt dažādas nozīmes, kad tas ir kaut kas, ko mēs izdzīvojam katru dienu, kaut kas, kas iegūst ierobežotu termiņu vai pat atmiņu statusu.

Cīņasspars un neatlaidība.

Atgriežoties mājās, visa ģimene atvadījās no Balii, taču es visu nakti sēdēju viņa gultiņā un domāju: “vai tiešām viss? “ – manī bija tikai viena doma - NEPADODIES! Vēl ne!.. Es izlasīju neskaitāmus pētījumus un meklēju kādas ir iespējas pasaulē, apzvanot vairāku valstu klīnikas, pēc vairākiem “Nē “ , es saņēmu mūsu pirmo, un jāsaka vienīgo - “Jā“. Kas meklē, tas atrod un ar vienu “Jā” mums bija vairāk kā pietiekami - 1 dienas laikā mēs bijām uz koferiem un devāmies 2000km tālā ceļā - nezināmajā. Pieveikuši 2000 km mēs attapāmies citā pasaulē , pie milzīgas klīnikas, kur vesels ciemats veltīts gan cilvēku, gan dzīvnieku medicīnai, kur tehnoloģijas pārsniedz manus pārdrošākos sapņus, tas bija smags mēnesis, ko es nekad neaizmirsīšu.

Mūsu stāstam tobrīd sekoja līdzi pāris tūkstošu cilvēku un tādu mīlestību es nekad nebiju saņēmusi, katru vakaru atgriežoties no klīnikas uz viesnīcu, atverot soc.tīklus mēs lasījām simtiem vēstuļu, ar atbalsta un laba vēlējumu, no mūsu dzīvnieku draugiem, no visas pasaules, tas mentāli ļoti palīdzēja. Nekad nenovērtējiet par zemu labu vārdu otram, arī svešiniekam. Tas viņam var nozīmēt vairāk kā mēs domājam.

Pēc mēnesi ilgas dzīves “suņu Grejas Anatomijas seriālā”, katru dienu spēlējot krievu ruleti, mums izdevās izturēt 17 apstarošanas un visu ārstēšanās procesu, es satiku cilvēkus, kuri tā mīl savu darbu, kuri ir ieguldījuši vairāk kā 10 gadus no savas dzīves, savā izglītībā, pētnieciskajā darbā un darbā glābjot dzīvniekus, kuriem neviens cits vairs nevar palīdzēt. Katru dienu redzēt, ar kādu cieņu un mīlestību ārsti izturas pret dzīvniekiem - tas bija kaut kas, ko es atpazinu sevī un to mīlestību pret savu darbu, ko viņi veic, es paņēmu sev līdzi un nekad negribu pazaudēt. Es gribu to visu, līdz pēdējam, ielikt savā DII un nodot ikkatram no Jums.

Mums izdevās neiespējamais – mēs burtiski “nopirkām” laiku. Nopirkām 2 nenormāli laimīgus gadus, kur katra diena garšoja vēl labāk un pilnāk. Līdz 2021.gadam, kad no abiem brāļiem atvadījāmies, vien ar 5 nedēļu atšķirību – divās trešdienās, ko droši varu nosaukt par divām šausmīgākajām dienām savā mūžā. Demianiņš uz debesīm devās sirmā vecumā un drīz pēc tam, mazais brālis Balii sekoja viņam, jo arī viņi bija kā viens vesels. Es nespēju iedomāties viņu dzīvi vienam bez otra un ticu, ka arī tagad viņi ir kopā.

Aiz visa šī stāsta – manas vērtības paliek, mana mīlestība paliek un man paliek svarīgākā komponente, par ko šodien šeit stāstu – LAIKS!

Lai arī dzīves laikā iegūtās izglītības un darba pieredze manas karjeras gaitas varētu pavērst vismaz četros, dažādos un stabilos virzienos...

BET es atkal un atkal, dienu no dienas, izvēlos savu DII, jo lai kādus diplomus es ieguvu augstskolā, pieredzi darbā dzīves laikā, DII pamatā ir kaut kas, kas man tika iedots jau nākot šai pasaulē, tas ir kaut kas, ar ko es piedzimu – ar tīru, patiesu un neizmērojamu mīlestību pret dzīvniekiem, vēlāk savā dzīve satiekot savu vīru, kurš ir apveltīts ar šo pašu dāvanu…

Tad sakiet, kāpēc lai mēs pašu dārgāko, kas mums ir – mūsu LAIKU, izvēlētos pavadīt jeb kā savādāk, kā vien tur, kur ir mūsu sirds ?!

Tas, lūk, ir mūsu “ kāpēc “ 🙂

Ar mūsu produktiem un darbu, mēs ceram ienest mazu gabaliņu mūsu mīlestības un siltuma arī Jūsu mājās un attiecības ar Jūsu mīluli, kaut gan, ja Jūs esat mūsu lapā – Jūs jau esat savējie.

#DII_legacy #DemianBalii #DII